Maza grupa, individuāla attieksme
Grupa ir tik maza, ka trešajā dienā visi zina, kurš kafiju dzer bez cukura un kurš no rītiem iet lēnāk. Neviens nepazūd pūlī un neviens nav numurs sarakstā. Kopīgs galds joprojām ir viens galds, nevis trīs.
Andalūzija, Dienvidspānija
Vietu skaits ierobežots
Kalnu pārgājieni, baltie ciemati, slavenais Caminito del Rey, Ronda un citas dabas un kultūrvēsturiskas vietas.
Lielākajai daļai Andalūzija ir Sevilja, Granada un pludmale. Man tā ir kas cits: akmens takas starp olīvkokiem, ciemati, kur no rīta skaļākā skaņa ir suņa rejas otrpus ielejai, un galds, pie kura ēdienu nes cilvēks, kas tevi jau pazīst vārdā. Tieši šo Andalūziju es gribu parādīt.
Mēs ejam pa vecajiem ganu un kontrabandistu ceļiem, naktis pavadām vienā vietā kalnos, no rītiem izejam pēc kārtīgām brokastīm un vakaros atgriežamies nosvīduši, ar putekļiem uz apaviem un labu apetīti. Tas nav sporta pārbaudījums un nav arī ekskursija ar pieturām pie skatu punktiem. Tas ir mierīgs, kārtīgi noorganizēts ceļojums cilvēkiem, kuriem patīk iet un patīk saruna vakariņu galdā.
Grupa ir tik maza, ka trešajā dienā visi zina, kurš kafiju dzer bez cukura un kurš no rītiem iet lēnāk. Neviens nepazūd pūlī un neviens nav numurs sarakstā. Kopīgs galds joprojām ir viens galds, nevis trīs.
Katru dienu ejam kājām. Ne maratonu, bet pietiekami, lai ciemata torni vispirms ieraudzītu no kalna pretī un tikai pēc stundas nonāktu tā laukumā. Ceļā ir ēna, ūdens un pauzes tik daudz, cik vajag.
Pueblos blancos ir slaveni, taču ļaudis sabrauc tikai divos trijos no tiem. Mēs ejam uz pārējiem, tiem, kur pusdienlaikā ielas ir tukšas, jo visi ir mājās pie galda.
Vakariņas nav viesnīcas bufete. Salmorejo, kalnu šķiņķis, olīveļļa no dzirnavām aiz kalna, siers no ciemata otrā gala un vīns, ko krogā lej no mucas, nevis piedāvā kartē.
Nekur nav jāmeklē vārdi svešvalodā, ne krogā, ne autobusā, ne reģistratūrā, ja gadās sastiepta potīte. Es runāju, tulkoju un nokārtoju. Tev jādomā tikai par to, kur likt nākamo soli.
Ja kāds rīts izrādās tāds, ka gribas vēl vienu kafiju un pusstundu ilgāku sēdēšanu laukumā, mēs to atļaujamies. Maršruts ir ietvars, nevis pienākums.
Šo ceļojumu rīkojam divatā: es un Dace.
Šis ir dienu ritms, nevis stundu grafiks. Precīza secība, ciematu nosaukumi un taku garumi tiks apstiprināti tuvāk {{DATUMI}}, jo daudz ko izšķir laikapstākļi un tas, kā grupa jūtas. Pamats paliek nemainīgs: ejam no rīta, atpūšamies pēcpusdienas karstumā, vakariņojam kopā.
1. diena
Lidojam no Rīgas iepriekšējā vakarā un ierodamies naktī. No rīta brokastis, un pirmā taka jau gaida: Rio Higueron aiza un Frigilianas apkārtne ar aizraujošiem klinšu skatiem. Starts Frigilianas ciematā, 12 kilometri, 300 metru kāpums, 5-6 stundas. Pēc pārgājiena paliekam iepazīt pašu Frigilianu, vienu no skaistākajām baltajām pilsētiņām Andalūzijā, kur darbojas vienīgā niedru medus ražotne Eiropā, «El Ingenio». Vakariņas ēdam turpat ciematā.
2. diena
Kāpjam uz La Concha kalnu, Marbejas vizītkarti, kas redzama no visas Costa del Sol piekrastes. Sākam no Refugio de Juanar, 12-14 kilometri, kāpums līdz 900 metriem, 5-6 stundas. Skaidrā dienā no virsotnes redzama gan Sjerra Nevada, gan Āfrikas krasts un Gibraltārs. Vakariņas ciematā.
3. diena
Caminito del Rey ir Spānijas slavenākā klinšu taka, dzelzsbetona laipa simts metru augstumā virs aizas un droši viena no aizraujošākajām pastaigām Eiropā. 7.7 kilometri, 3-4 stundas. Pēcpusdienā brīvais laiks Malagas vecpilsētā.
4. diena
No rīta brauciens uz Rondu, vienu no senākajām pilsētām Eiropā: Puente Nuevo tilts, 120 metru dziļā El Tajo aiza, arābu vannas, vecpilsētas ieliņas. Pēcpusdienā dodamies uz Setenil de las Bodegas, ciematu, kura mājas iebūvētas tieši milzīgu klints plātņu pamatnē. Kafejnīcas zem klints pārkares ir ainava, kas jāredz vismaz vienreiz dzīvē. Vakariņas Setenilā.
5. diena
Mierīgāka diena. Ejam gar Turonas upes iztekas taku, sākot no El Burgo ciemata Malagas provincē. 12 kilometri, 5-6 stundas: klusa ieleja, upes iztekas avoti, ozolu meži, tālu no tūrisma ceļiem. Vakariņas izvēlamies paši, El Burgo ciematā vai gatavojam mājās.
6. diena
Rīts brīvs. Brauciens uz Marbeju, pastaiga pa vecpilsētu, apelsīnu laukums, baltas ieliņas. Vakarā autentisks flamenko šovs ar dziedājumu, deju un ģitāru.
7. diena
Pēdējais rīts ir brīvs, nesteidzīgas brokastis un laiks paklīst pēdējo reizi. Tad dodamies uz Malagas lidostu un lidojam mājup.
Šis ir ceļojums cilvēkiem, kuri labprāt paiet kārtīgu gabalu, bet nemēra to ar pulksteni. Lielākā daļa dalībnieku ir vecumā no trīsdesmit pieciem līdz sešdesmit pieciem gadiem, brauc vieni vai pārī, un vienīgais, kas viņus vieno, ir vēlme redzēt vietu no iekšpuses, nevis no autobusa loga.
| Datumi | {{DATUMI}} |
|---|---|
| Ilgums | {{ILGUMS}} |
| Vietu skaits | Neliela grupa, ieskaitot pārus |
| Cena | {{CENA}} vienam cilvēkam |
| Sākums un beigas | {{SAKUMA_PUNKTS}} |
| Ejamais attālums | Vidēji 10–15 km dienā, ar pauzēm un bez skriešanas |
| Kāpumi | Parasti 200–500 m dienā, vienmērīgi un pa takām, nevis klintīs |
| Naktsmītne | Neliela ģimenes viesnīca kalnos; divvietīgi numuri, vienvietīgs par piemaksu |
| Grupas valoda | Latviešu |
| Vadītāja | Inga, kura Andalūzijā dzīvo un šos maršrutus izstaigājusi pati |
| Pieteikšanās | Ar anketu šajā lapā; atbildu personīgi, parasti trīs darba dienu laikā |
| Maksājumi | Šajā lapā nekas nav jāmaksā. Par samaksu runājam tikai tad, kad vieta ir apstiprināta |
Mani sauc Inga. Es esmu no Latvijas un jau vairākus gadus dzīvoju Andalūzijā. Vispirms tāpēc, ka tā sanāca, un tagad tāpēc, ka negribu prom. Šīs takas es neatradu internetā. Es tās izstaigāju pati, bieži nepareizi, dažreiz karstumā un reizēm ar vietējo ganu, kurš pusceļā parādīja īsāko ceļu.
Es neesmu tūrisma aģentūra, un man nav biroja. Ir viens ceļojums, viena maza grupa un viens cilvēks, kurš par visu atbild: es. Tas nozīmē, ka pieteikumus izlasu es pati, uz jautājumiem atbildu es pati, un, ja ceļā kaut kas notiek, arī to risinu es.
Man šķiet, ka maza grupa ir tas, pie kura nedēļa vēl ir kopīga. Lielāka grupa jau sadalās vairākās daļās. Tāpēc vietu skaitu turu nelielu, un tāpēc es vēlos zināt, kas piesakās.
Tāpēc, ka lielāka grupa būtu cits ceļojums. Neliela grupa ietilpst vienā galdā, vienā mazā viesnīcā un vienā sarunā. Uz šaurām takām lielāka grupa izstiepjas garā rindā, ciematu krogos vairs nav vietas visiem kopā, un vadītājam paliek laiks tikai organizēšanai, nevis cilvēkiem. Grupu turu nelielu apzināti, jo tieši tas ļauj katram dot individuālu uzmanību.
Vidējai, ne sportiskai. Ja tu vari nesteidzoties noiet 10–15 km pa nelīdzenu taku, tikt galā ar vienmērīgu 300–500 m kāpumu un nākamajā rītā atkal iet, ar to pietiek. Mēs ejam grupas lēnākajā tempā, ar regulārām pauzēm, un karstākajās stundās neejam vispār. Tehnisku alpīnisma posmu nav. Ja neesi drošs par savu formu, uzraksti to anketā, es godīgi pateikšu, vai šis ceļojums tev derēs.
Pieteikums nonāk pie manis, un es to izlasu pati, nevis automātiska sistēma. Parasti trīs darba dienu laikā atbildu ar e-pastu. Ja šķiet, ka ceļojums tev der, mēs sarunājam telefonsarunu vai video zvanu, lai varam parunāt un abi saprastu, vai viss sakrīt. Tikai pēc tās sarunas es piedāvāju vietu grupā un izstāstu, kā notiek samaksa.
Var abējādi. Puse dalībnieku parasti brauc vieni, un neviens šeit nejūtas lieks. Tas ir mazas grupas galvenais ieguvums. Ja brauc viens, tev tiks piedāvāts kopīgs numurs ar citu tāda paša dzimuma dalībnieku vai vienvietīgs numurs par piemaksu. Ja piesakāties pārī vai kopā ar draudzeni, aizpildiet vienu anketu un norādiet, ka esat divi. Vietu skaitu rēķinu kopā ar pāriem, tāpēc pāris aizņem divas vietas.
Piesakies tik un tā. Es veidoju gaidīšanas sarakstu, un vietas mēdz atbrīvoties. Plāni mainās biežāk, nekā domā. Ja neviena vieta neatbrīvojas, es tev pati paziņoju, tiklīdz ir zināmi nākamā brauciena datumi, un cilvēki no gaidīšanas saraksta uzzina pirmie, pirms kaut kas parādās šajā lapā.
Nē un nē. Anketa ir pieteikums, nevis rezervācija, un šajā lapā nekas nav jāmaksā, te vispār nav maksāšanas iespējas. Pieteikums tev neuzliek nekādas saistības. Vieta grupā ir tava tikai tad, kad esam sarunājušies un es to esmu apstiprinājusi rakstiski.
Iestaigāti gājienu apavi ar labu zoli, neliela dienas mugursoma, cepure, saules aizsargkrēms un ūdens pudele. Nekādu tehnisku ekipējumu, nūjas pēc izvēles. Pirms brauciena visiem nosūtu detalizētu sarakstu, un, ja neesi drošs par apaviem, atsūti man to fotogrāfiju, esmu to darījusi jau daudzas reizes.
Kalnos ir vēsāks nekā piekrastē, un dienas plānojam tā, lai galvenais gājiens notiek no rīta, bet karstākās stundas paliek ēnai un pusdienām. Lietus Andalūzijā nav bieža parādība, taču gadās. Tādā gadījumā mēs neejam pa slidenām klintīm, bet nomainām maršrutu, parasti uz kaut ko īsāku, zemāku un ar labāku krogu galā.
Aizpildi anketu, un es to izlasīšu personīgi. Tā nav rezervācijas poga un tā neuzliek nekādas saistības. Vispirms mēs vienkārši sarunājamies un abi saprotam, vai šis ceļojums tev ir īstais.